LV, R., Roof Man & Son, Riga, Latvia, LV, LR, EC, 2014, european capital of culture 2014 riga, photo -- Ainars Meiers

Jumta Cilvēks & dēls/Roof Man & Son

I seerija.

Šajā bildē Rolandiņš tikko beidzis pirmo klasi. Tēvs Ēriks, kas te viņu māca, jau citā saulē, Rolands šogad beidzis vidusskolu un iestājies augstskolā, toties ģimenes mantotais Falkors AUGSTUMDARBU DROŠĪBU kā darba drošības nozares atzaru EKSPORTĒ! Gan uz Norvēģiju, gan uz Afganistānu. Statoilam cilvēku/savu darbinieku dzīvības un veselība svarīgi, NBS Speciālo Uzdevumu Vienībai arī Afganistānā, Pakistānas pierobežā = arī. Tikmēr nemācītie Latvijā un Rīgā, pat štrunta sniegu neprasmīgi tīrot no jumtiem, iet bojā un sakropļojas -- pērnziem vien nokrita vismaz 17 ... Kādēļ izpratnes un informācijas, un SAPRATNES pietrūkst tepat -- Latvijā un Rīgā?!
Toties un tikmēr jau pirmie vismaz 130 norvēģi tepat, Rīgā, jau ir apmācīti bīstamos augstumos palikt dzīviem un labi strādāt un atpakaļ aizlidojuši ar LATVIJĀ PIEVIENOTU DARBA TIRGUS VĒRTĪBU... :)

Šī bilddarba inspirēto Jāņa Vingra videofilmu "JUMTU CILVĒKS" var no linka ieraudzīt www.falkors.lv, -- ja nu luste uz kustoņbildēm.

II -- seerija.
Nenosakāmā atbildības robeža Gunita Nagle. 2003. gada 6. marts 00:00

"Aizrāvušies ar ekstremāliem sporta veidiem, vecāki tajos iesaista arī bērnus. Kā to vērtēt? Ēriks Ruģēns smaida, kad stāsta, kā pavecāki ļaudis, ieraudzījuši viņu kopā ar 11 gadu veco Rolandu pastaigājamies, pilnā kaklā kliedz: «Sava bērna slepkavnieks!» Kad viņi abi ar dēlu klīst pa Rīgas jumtiem, ļautiņi lejā šķiet mazi un tāli. «Ja būtu ņēmis vērā viņu viedokļus, dzīvē neko nebūtu sasniedzis,» uzsver Ē.Ruģēns, kurš, mīlēdams pastaigas pa galvaspilsētas augstākajām vietām, kļuvis par jaunās dokumentālās filmas Jumtu cilvēks varoni. Šādu pašu attieksmi viņš audzina arī dēlā Rolandā, kurš jau no mazotnes radināts pie augstuma un trenēts klinšu kāpšanā, tagad kļuvis par vienu no perspektīvākajiem jaunajiem klinšu kāpējiem. Vienpadsmitgadīgā Rolanda Ruģēna labos sasniegumus Latvijai neierastajā sporta veidā klinšu kāpšanā atzīst arī Normunds Lisovskis no piedzīvojumu portāla www.vx.lv. Tomēr arī viņam, gluži tāpat kā Līvijai Liepiņai, īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta vecākajai referentei, grūti izvērtēt, kā būtu mērāma vecāku atbildība par bērniem, kad viņi atvases iesaista klinšu kāpšanā, kalnu slēpošanā, braukšanā ar laiviņām pa straujām upēm. Vienīgais, kas esot skaidrs, - visos ekstremālajos brīžos bērnu veselība un dzīvība ir atkarīga no viņu vecākiem. Tēva un dēla pastaigas pa jumtiem «Kāpelēšana pa augstumiem - tas ir dvēseles stāvoklis, nemitīga cīņa pašam ar sevi,» satikts nedēļu pēc Jumtu cilvēks pirmizrādes, saka Ē.Ruģēns. Lai gan arī viņa vadītais uzņēmums Falkors nodarbojas ar rūpniecisko alpīnismu, Ē.Ruģēns tomēr to nevēloties saukt par savu nodarbošanos. Viņš esot patiesi aizrāvies ar kalnos kāpšanu, kas savulaik uzskatīta par bīstamāko sporta veidu ar vislielāko bojāgājušo skaitu. Esot izkāpelējis un izstaigājis Itālijas Dolomītus, Himalaju, Kaukāza un Vidusāzijas kalnus. «Pēdējo reizi kalnos biju pirms diviem gadiem, jo manas kalnā kāpšanas iespējas nosaka laiks un nauda,» neslēpj Ē.Ruģēns. Pastaigas pa pilsētas namu jumtiem viņam kompensē kalnu trūkumu. «Saprotu, ka kāpelēšana pa jumtiem no malas izskatās vairāk nekā jancīgi. Dažiem šķiet, ka tas ir neprāts,» mierīgi stāsta Ē.Ruģēns. «Taču patiesība ir tāda, ka es katru soli apdomāju. Mana pieredze ļauj diezgan objektīvi novērtēt apstākļus. Visi nelaimes gadījumi, kurus esmu pieredzējis, notikuši pieredzes un nezināšanas dēļ.» Tā kā Ē.Ruģēns trenē bērnus klinšu kāpšanā pa mākslīgajām sienām, viņš pirms gadiem pieciem divus jaunākos no trim saviem dēliem - Andri un Rolandu - paņēmis līdzi uz treniņu. Andrim kāpelēšana pa stāvo sienu nav iepatikusies, taču Rolandam gan. Acis puikam spīdējušas arī tad, kad viņš gājis tēvam līdzi pastaigāties pa deviņstāvu plakanajiem jumtiem. «Rolandam ir tieksme uz augstumu, to var redzēt,» apgalvo tēvs. Viņš esot pilnīgi pārliecināts, ka dēls, kļūdams vecāks, aizrausies ar kāpšanu kalnos. «Taču, cik tad bieži viņš uz kalniem varēs aizbraukt? Reizi gadā?» norausta plecus Ē.Ruģēns. Tāpēc viņš ar zēnu staigājot pa jumtiem. Gatavojoties ceļam uz virsotnēm, esot jāvingrinās gan klinšu kāpšanā uz mākslīgajām sienām, gan pa jumtiem. Sākumā, kad Ē.Ruģēns kopā ar dēlu devās pastaigās pa Rīgas korēm, viņi abi pieķēdējušies pie stiprinājumiem. Tagad, kad Rolandam jau ir 11 gadu un četru gadu pieredze jumtu ekspedīcijās, Ē.Ruģēns viņam dažkārt atļaujot staigāt arī bez drošības jostām. «Ja arī kādreiz ir paslīdējusi kāja, es vienmēr tam esmu bijis gatavs. No malas izskatās, ka mums vējš galvā, taču patiesībā katrs solis tiek analizēts un iekšējais saspringums reizēm ir diezgan liels.» Nu jau Rolands esot tik pieredzējis, ka palīdzot tēvam strādāt uz jumta. Parasti viņš padodot instrumentus, un, ja kādai vecai mājai šīfera jumts ir tik bēdīgs, ka Ē.Ruģēns ar savu svaru to var ielauzt, Rolands ir tas, kurš iztīra notekcaurules. Strādājot drošības jostas tiekot izmantotas vienmēr. Dienu pirms Jumtu cilvēks pirmizrādes, 19.februārī, Ruģēnu ģimenei pievienojās vēl viens puika. Ar laimīga cilvēka smaidu stāstīdams par savu jaunāko atvasīti Emīlu Ralfu, Ē.Ruģēns pieļauj, ka arī viņš varētu tikt trenēts klinšu un kalnu kāpšanā. Dēlu māte Santa Ruģēna nekad neesot iebildusi pret savu mīļo pastaigām pa jumtiem. Vecāki neapzinās, ka riskē Nezinādami, kā vērtēt Ērika Ruģēna pastaigas pa jumtiem ar dēlu, ne ekstremālo sporta veidu, ne bērnu tiesību aizsardzības speciālisti tomēr nerod iemeslu viņu nosodīt. Viņa atbildība par bērnu izpaužoties tāpat kā visu aktīvo dzīvesveidu iemīļojušo ģimeņu atbildība par vismazākajiem slēpotājiem, kalnā kāpējiem, riteņbraucējiem. Piedzīvojumu sacīkstēs, ko organizē portāls vertikalex.lv, vecumā līdz 18 gadiem aizliegts piedalīties, stāsta N.Lisovskis. Aizliegums bērniem piedalīties piedzīvojumu sacīkstēs esot starptautiski pieņemts standarts. «Man tas šķiet arī loģiski, jo cilvēks var uzņemties risku un atbildību par savu rīcību, kad ir sasniedzis pilngadību,» paskaidro N.Lisovskis. Diemžēl pēc viņa novērojumiem arī vecāki ne vienmēr apzinās risku, kas iespējams amatiersportā. Uz Latvijas slēpošanas trasēm diezgan bieži redzami bērneļi bez drošības ķiverēm, kuri savā nodabā šļūkājas pa kalnu, līdz kāds no pieaugušajiem slēpotājiem gluži nejauši uzskrien virsū. Bargi N.Lisovskis vērtē arī daudzviet nekvalitatīvos pacēlājus. Viņš esot redzējis, kā šāda pacēlāja metāla trose ierāvusi maza slēpotāja drēbes un bērns bezspēcīgi klunkurojis pa kalnu. Būdams ekstremālu sporta veidu cienītājs, N.Lisovskis nebūt nesmīkņā par citzemju ļaudīm, kas riteņbraukšanā nodrošina sevi un atvases ar ķiverēm. Galu galā tieši vecāki ir atbildīgi par bērnu drošību. Jautāts par glābšanas vestēm laiviņbraucienos, N.Lisovskis norāda, ka labi nomātāji laivas piedāvā tikai un vienīgi komplektā ar vestēm un cena par to izmantošanu iekļauta laivu nomas maksā. «Ja nomas punktā īpaši jālūdz vestes, iesaku meklēt citu nomas firmu.» N.Lisovska balsī ir patiess gandarījums, ka Latvijā ir tik daudz vecāku, kuri brīvo laiku pavada rosīgi, brīvā dabā un kopā ar atvasītēm. Tā bērni jau no mazotnes tiekot radināti reibinošas izjūtas ķert slēpojot, kāpjot kalnos, braucot ar laiviņām, ceļojot ar riteni. «Tā dzīvojot, nav laika muļķībām,» viņš paskaidro. Tomēr N.Lisovskis atsakās vērtēt 11 gadu vecā Rolanda pastaigas pa jumtiem tēva pavadībā. Viņš zinot tikai to, ka Ē.Ruģēns ir bērnu treneris klinšu kāpšanā un ka Rolandam viņa vecuma grupā Latvijā klinšu kāpšanā nav konkurentu. Saskaņā ar Latvijas Civillikumu vecāki ir atbildīgi par bērnu drošību. Taču, pēc L.Liepiņas vārdiem, likumdošanā nekur nav iezīmētas robežas, kad vecāki sāk riskēt ar bērnu veselību un dzīvību. Konsultējusies ar Ģenerālprokuratūru, viņa secina, ka Ē.Ruģēns nav saucams pie kriminālatbildības par dēla pakļaušanu riskam. «Vērojot cirka māksliniekus, kas jau no mazotnes liek saviem bērniem izmēģināt spēkus arī visai riskantos vingrinājumos, sajūsma mijas ar šausmām. Taču, ja vien bērni netiek piespiesti nodoties cirka mākslai, neviens to neuzskata par bērnu tiesību pārkāpumu,» skaļi domādama un piesargādamās vērtēt, piebilst L.Liepiņa."

Nu nepaspēja Gunita Nagle Kriminālkodeksā tēvam Ruģēnam pantu piemeklēt, i Ģenerālprokuratūra nevarēja atbalstīt. Gandrīz vai žēl Gunitu Nagli un L. Liepiņu...:) Toties Gunitai Naglei derētu atbildēt, cik loģiski ir šajā gadījumā, kad bērnu trenē paša tēvs kāpšanā kā sporta veidā, vērsties pie piedzīvojumu portāla pārstāvja Normunda Lisovska?! Piedzīvojumu organizēšana ir izklaide, piedzīvojumos piedalās ļaudis ar dažādu sagatvotibu. Paldies Normundam Lisovskim, kurš Gunitai Naglei atbildējis tiešām atbildīgi un uzmanīgi, -- laikam jau laikus sajuta, ka jāuzmanās. Par atškirīgām treniņu metodēm varētu jautāt kādam citam trenētājam, citiem industriālajiem alpīnistiem. Varētu meklēt viedokļus un viedokļu atškirības par to, kad sākt profesionālo orientāciju, lai nepazaudētu interesentus, ko audzināt darbiem. Ēriks Ruģēns nu jau miris un Ērika pelni izkaisīti, kā Ēriks vēlējās, -- ar augstumdarbiem un augstumdarbu drošību Ērika nāvei ne mazākā sakara. Rolands, vairs nav mazais Roļiks, nu jau RTU otrajā kursā, turpina trenēties klinškāpšanā, piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos, pa vidu -- vidusskolas laikos -- Latvijas pirmajos trijniekos bijis... arī ķīmijas un fizikas mācībpriekšmetu olimpiādēs. Hm, nekādas sensācijas, -- laikam Gunita Nagle varētu būt ļo-o-oti sarūgtināta. Un vēl -- 11. klases skolnieks Rolands tēvam un pārējiem falkoriešiem līdzās strādāja Pēterbaznīcas tornī, resturācijai laižot lejā Pētergaili un "noliekot" arī vietā atpakaļ. Nav zināms, ko tagad teiktu L. Liepiņa no bērnišķīgā sekretariāta un kāds prieks, ka apjukums nav iestājies LR Ģenerālprokuratūrā, kur laikam jau nevienu nepārsteidz dažu žurnālistu lomas spēlētāju centieni problēmas izdomāt un sensācijas sacerēt.

Taken on: June 2, 2014

Tags:

hight_master_and_son

latvia

teaching

teacher « less

Sets appears in: • CILVĒKdrošība • MY LATVIAN LIGHTSIGNS. LV more » • GAISMAS RAKSTI. ROSINĀJUMI • 1 vārda, 1 bildes stāsti • IDENTITY.LV, THE LIGHTSIGNED • BALSIS. PĒDAS. ZĀLES • INTEGRA.LV • iecere GAISMAS RAKSTI.LV • VĒRTĪBAS + integrāļi • HEART and SOUL. LATVIA • NacIdentitāte & Kalendārās Zīmes. LV « less

Stats: 3,511 views / 3 comments