Kad Uldim Pīlenam bija 26 gadi un viņš bija Liepajās pilsētais galvenais arhitekts, Uldis teica: "Tiesības uz pesimismu ir jānopelna."
Nu Uldis ir Pīlēna k-gs un UPB valdnieks, un pats nopelnijis tiesibas gan uz optimismu pašizveidotā lieluzņēmuma sakarā, gan uz ... ja ne uz pesimismu, tad vismaz uz pamatotu skepsi, -- cik lasīts un dzirdēts -- attieksmē pret (šīs) valsts pārvaldi, reģionālo un daudzām citām politikām. Jāpārbauda, laikam tas bija 1983. gada decembrī, -- radošo savienību izdotais nedēļraksts "Literatūra un Māksla" bija izveidojis speciālnumuru "Numurā jaunie", -- tai numurā gan rakstīts bija par jaunajiem, perspektīvajiem, gan publicēti tikai jaunie, tolaik par perspektīviem uzskatītie rakstītājie, domātāji, darītāji. Ulda Pīlēna atgriešanās Latvijā pēc mācībām Vācijā tai medijā ar tā medija tālaika komandu bija pamanīta. Pēc "LM" publikācijas Uldis tika pamanīts un uzmanīts, protams, vēl vairāk nekā iepriekš un noteikti plašāk. Laiks, kad Uldis Pīlēns kļuva par Liepājas galveno arhitektu nāca pēc tam, tāpat kā laiks, kad "tiesības uz pesimismu bija nopelnītas" un Uldis Pīlēns vairs nebija pilsētas arhitekts, toties kļuva par Ulda Pīlēna biroja -- ierindas privātstruktūras -- arhitektu un saimnieku. No toreiz bezperspektīvā -- pašvaldību un valsts iestāžu sistēmas -- apļa tika iziets, lai veidotu savējo. Pēc šiem > nekā 30 gadiem nav iespēju neseicināt, ka ... attiecībās ar Ulda Pīklēna vīziju un UPB attīstību ir noticis mazliet citādi nekā pārējā Latviijā. Jo = PSRS un padomju Latvija ir izjukušas un aigājušas, un atjaunotā Latvija ir dibināta un iesākta vien, kamēr Uldis Pīlēns būvēja savu saimniecību -- UPB. UPB, kas tagad jau padarīts par holdingu, vācot un izvēršot komandu, kas kļuvusi it kā par pozitīvu valsts valstī modeli un moduli, kur UPB pats evi apgādā ar izglītotiem kadriem, pašiem šos kadrus izaudzinot, UPB holdingu padarot par tik eksportspējīgu un varošu, ka ... nu jau aizdomas, ka norvēģu Oslo vien UPB ir vairāk iesāktu objektu nekā pārējiem celtniecības uzņēmumiem latviešu un latvijiešu Latvijā... Vēl "jautrāk", -- izskatās, ka Latvijas valdībām, kas mainās strauji kā zib ceļastabiņi aiz auto loga, šī paralēlā UPB valsts neko nespēj ne parādīt, ne iemācīt. Vai Ulda Pīlēna uzņēmuma/ražošanas attīstības modelis ir unikāls un Latvijā tāds vienīgais? Ne vella. Gan medijiem, gan valsts pārvaldei -- plānotājiem garām, shēmotājiem vienaldzīgi un nevajadzīgi -- tikpat nemanīts ir, piemēram, arī SIA "Dziedrs" guļbūvnieku veikums, -- agonējot tai pašai padsavienībai un Gorbačovam cenšoties saglābt "attistītā sociālisma" grīļīgumu, Latvijas Brīvdabas muzejā divi citi Rīgas Politehniskā institūta/tagadējā RTU beidzēji, inženieri ar specializācijām koka un metāla konstrukciju konservēšanā izveidoja guļbūves uzņēmumu "Dziedrs", sākot būvēt pēc principiem, ko bija izstudējuši un iemācījušies, iepriekš (vēsturiskās) būves vienīgi nojaucot (Brīvdabas muzeja vajadzībām). Kārlis Apinis un Vilnis Muižnieks bija ne mazāk racionāli, konstruktīvi un apdomīgi par Uldi Pīlēnu, -- viņu amatnieciskā -- namdaru -- pašvalstiņa krietni mazāka, toties, kad sākās Doma jumta konstrukciju restaurācija, cits bijušais muzejnieks -- Ronalds Lūsis -- kopā ar pārējo LELB kā pasūtītāja komandu attapās pieprasīt darbu 'hgenerāluzņēmnējiem sertificētus namdarus un -- atn;āca mazais Dziedrs, piespieda mainīt jau gatavo projekta daļu, izmantojot rišonus, nevis bezjēdzīgi mokot darbaspēku ar tērauda pallīgkonstrukcijām. Nav manāms, ka publiskā Latvija, kur nu vēl ekonomikas un izglītības mazie lielkundziņi, būtu pētījuši, kādēļ no visā Latvijā šobrīd strādājošajiem 16 namdaramata meistariem 10... ir audzēti un izauguši tieši (iepret Latvijas ekonomikas lielvājumiem) sīkajā Dziedrā. Tikpat likumsakarīgi, ka Doma jumta konstrukcijas pabeigšanu nepiedzīvoja Kārlis Apinis, -- arī tās ir realitātes, no kurām izvairīties var palīdzēt loģika, bet nepalīdz haoss un/vai vismaz loģikas trūkums. Arī Dziedrs ir ražosanas.. zināmā mērā sīkvalsts, kam pietcis prāta un spēka... sadarboties ar pārējo pasauli, jaunajiem censoņiem regulāri stažējoties arī ... Ziemeļamerikas guļbūvju asociācijas uzņēmumos. Pa pēdām Uldim Pīlēnam un Kārlim Apinim ar Vilni Muižnieku -- tas pats JumtuZaķis Ēriks Ruģēns ar Latvijā iesākto augstumdrošības un augstumdarbu izveidi un aizstiepšanu līdz pasaules līmenim. Latvija razošanā ir feodālu sikvalstiņu grupa, diemžēl. Bet -- mums jāpriecājas arī par to: esam taču optimisti un labi zinam, ka varēja būt sliktāk. Jo kā teica Uldis Pīlēns pirms > 30 gadiem, "Tiesības uz pesimismu ir jānopelna", -- tagad droši iespējams Uldi papildināt: "Arī tiesības uz optimismu ir jānoeplna". Vienīgi -- laiks būtu apzināties, ka šai ceļā un tādu optimismu mums -- miera laikā -- blakus sakrīt pārāk daudz līķu. Sorry, -- politkorektums un tolerance modīgā spiež teikt -- NELAIĶU. LV...
